Atbild LJMC Dr. Ludmila Terjajeva

Kas ir gripa?

Gripa ir akūta un lipīga elpceļu slimība, ko izraisa gripas vīruss. Tas izplatās gaisa pilienu ceļā, un neviens nav 100% pasargāts no saslimšanas. Gripas vīruss skar augšējos elpceļus – inficē degunu, rīkli, un reizēm arī plaušas. Saslimšana var noritēt gan vieglā, gan smagā formā ar komplikācijām, kas reizēm var izraisīt arī nāvi. Latvijā lielākoties gripa izplatās gada aukstajos mēnešos, tas ir rudens-ziemas laikā. Katra sezona atšķiras no iepriekšējās, jo gripas vīrusi pastāvīgi mainās, un regulāri parādās jauni celmi. Gripa ir augsti infekcioza saslimšana, kas izraisa gan epidēmijas, gan pandēmijas.  

 

Kā var saslimt ar gripu? 

Gripas vīruss izplatās no infekcijas avota jeb slima cilvēka. Vīruss tiek izdalīts ar niecīgiem elpceļu sekrēta pilieniem, kad inficētais cilvēks klepo, šķauda vai runā. Cilvēks inficējas ieelpojot  šīs gripas vīrusu saturošās pilītes.  Cilvēks pat var atrasties 5- 6 metru attālumā un tikt inficēts. Retāk cilvēks var saslimt ar gripu, pieskaroties virsmai vai priekšmetiem, uz kuriem ir nokļuvuši slimnieka elpceļu sekrēti ar gripas vīrusu.  

Slimnieks ar vīrusu ir infekciozs un var inficēt citus īsi pirms simptomu parādīšanās (vienu līdz divas dienas) un apmēram vēl piecas līdz septiņas dienas pēc saslimšanas sākuma. Parasti slimības simptomi parādās 24-72 stundu laikā pēc inficēšanās. 

 

Kādi ir gripas simptomi? 

Gripai ir raksturīgs akūts, pēkšņs sākums. Bieži sastopamas gripas pazīmes un simptomi ir: 

• Drudzis virs 38oC (svarīgi ņemt vērā, ka ne visiem ar gripu saslimušajiem būs drudzis!); 
• Paaugstināta temperatūra; 
• Galvassāpes; 
• Drebuļi un svīšana; 
• Muskuļu sāpes, kaulu “laušanas” sajūta; 

• Sauss klepus; 
• Sāpes kaklā, rīkles iekaisums; 
• Aizlikts deguns bez iesnām; 
• Nogurums un vājums; 
• Sāpes acu ābolos; 

• Dažiem var būt vemšana un caureja. 

 

Vai ir īpašas riska grupas? 

Ikviens var saslimt ar gripu un ar to saistītās komplikācijas var rasties jebkurā vecumā, taču dažiem cilvēkiem ir augstāks komplikāciju attīstības risks. Faktori, kas var palielināt gripas vai tās komplikāciju attīstības risku ir: 

• Bērni, kas ir jaunāki par 5 gadiem, īpaši tie, kas jaunāki par 2 gadiem. 

• Pieaugušie, kas ir vecāki par 65 gadiem. 
• Grūtniecība. Grūtniecēm ir lielāka iespēja attīstīties gripas komplikācijām. Kā arī sievietēm pirmo 2 nedēļu laikā pēc grūtniecības. 
• Dzīves vai darba apstākļi. Piemēram, cilvēki, kuri dzīvo pansionātos un citās ilgstošas aprūpes iestādēs.  
• Novājināta imūnā sistēma. Personas, kas saņem imūnsupresīvu vai ilgstošu steroīdu terapiju, pēc  audu un orgānu transplantācijas, HIV/AIDS slimnieki. 
• Hroniskas slimības. Hroniskas slimības, tai skaitā plaušu (piemēram, astma), sirds un asinsvadu sistēmas, vielmaiņas (piemēram, cukura diabēts) un nieru slimības var palielināt gripas komplikāciju risku. 

• Izteikta aptaukošanās. Pacientiem ar ķermeņa masas indeksu (ĶMI) 40 vai vairāk ir paaugstināts gripas komplikāciju risks.  

 

Kādas ir gripas vīrusa iespējamās komplikācijas? 

Lielākā daļa cilvēku, kuri saslimst ar gripu, atveseļojas pēc pāris dienām līdz divām nedēļām, bet dažiem cilvēkiem gripas rezultātā attīstās komplikācijas, kas var būt bīstamas dzīvībai un izraisīt nāvi. Var rasties tādas komplikācijas kā: 

• Pneimonija. Tā ir viena no biežākajām un nopietnākajām gripas vīrusa komplikācijām.  

• Bronhīts. 
• Hronisku slimību paasinājumi, dekompensēšanās. Bronhiālās astmas, HOPS (hroniski obstruktīvas plaušu slimības) uzliesmojumi. Arī pie hroniskām sirds slimībām var novērot šī stāvokļa pasliktināšanos. 
• Ausu infekcijas (vidusauss iekaisums). 
• Deguna blakusdobumu iekaisums. 
• Retāk sastopamas komplikācijas ir encefalīts, miokardīts, kādu orgānu mazspēja (piemēram, nieru mazspēja). 

 

Kā es varu pasargāt sevi no gripas?  

• Vakcīnējoties. Ikgadēja vakcinācija ir visefektīvākais profilakses veids. Tiek ieteikts  vakcinēties visiem, īpaši iepriekš minētajām riska grupām.  
• Veicot pēcekspozīcijas ķīmijprofilaksi. Ja tomēr ir noticis kontakts ar gripas pacientu, tad 48 stundu laikā pēc kontakta var sākt pretvīrusu preparātu profilaktisku lietošanu, bet šie medikamenti ir lietojami tikai tad, ja to nosaka ārsts. 
• Izvairoties apmeklēt vietas, kur uzturas daudz cilvēku. Gripas vīrusu sezonas laikā sevi var pasargāt pēc iespējas retāk apmeklējot masveida pasākumus, slēgtas telpas, sabiedrisko transportu u.t.t. Izvairoties no pūļiem gripas sezonas laikā, jūs samazināt infekcijas iespēju.  

• Vēdinot telpas un mitrinot iekšējo telpu gaisu.  
• Regulāri mazgājot rokas. Rūpīgi mazgāt rokas vairākas reizes dienā ar ziepēm ir efektīvs veids, kā novērst daudzas infekcijas, tai skaitā arī gripu. Var lietot alkohola bāzes roku dezinfekcijas līdzekļus. Ja tomēr nav iespējas mazgāt vai dezinficēt rokas, tad censties ar rokām nepieskarties mutei, degunam un acīm. 
• Imunitātes stiprināšana. Jāievēro veselīgs dzīvesveids un regulāras fiziskas aktivitātes. Doties svaigā gaisā vismaz 30 minūtes dienā un lietot veselīgu, pilnvērtīgu un vitamīniem bagātu uzturu, ievērojot regulāras ēdienreizes. Jāatceras arī par ikdienas atpūtu un miegu. 

 

Vai vakcīna ir 100% droša? 

Lai arī ikgadējā gripas vakcīna nav 100% efektīva, tā tomēr ir vislabākā aizsardzība pret gripu. Kad organismā tiek ievadīta vakcīna, tā izraisa antivielu veidošanos, bet netiek izraisīta slimība. Tā kā gripas vīrusam ir raksturīga mainīga daba, jo uz tā ārējā apvalka ir antigēni, kas katru gadu ir citādākā kombinācijā, tad jāvakcinējas ir katru gadu no jauna. Vēlams vakcināciju veikt iesākoties rudenim, kamēr vēl nav sākusies epidēmija. Tomēr, ja esi nokavējis, tad drīkst vakcinēties arī epidēmijas laikā. Īpaši tiek aicināti vakcinēties cilvēki, kuri pārstāv riska grupas, un pacienti, kuriem akūtas augšējo elpceļu slimības parasti norit smagās formās. Valsts apmaksā vakcīnu grūtniecēm un bērniem vecumā no 6 līdz 23 (ieskaitot) mēnešiem. 

 

Kāda ir rīcība, ja esi saslimis ar gripu? 

Ja parādās iepriekš minētie gripas simptomi, palieciet mājās un konsultējieties ar ģimenes ārstu. Lai neapdraudētu savus tuviniekus, centieties izvairīties no tuva kontakta ar ģimenes locekļiem. Parasti gripa tiek ārstēta mājas apstākļos, ievērojot galvenos ārstēšanas pamatprincipus, kā miers, pietiekama šķidruma uzņemšana, un simptomātiska medikamentu lietošana (piemēram, antipirētiskus līdzekļus). Lielākā daļa pacientu izveseļojas 5-7 dienu laikā. Ja slimības simptomi pastiprinās, tas liecina, ka pievienojušās komplikācijas un ir jākonsultējas ar ģimenes ārstu; iespējams, ārstēšana būs jāturpina slimnīcā.