Viss par C-vitamīnu un tā nozīmi
Cilvēka ķermenis nesintezē dažus vitamīnus, piemēram, C vitamīnu jeb askorbīnskābi. To var iegūt tikai lietojot pārtikas produktus vai medicīniskus preperātus. Viszināmākā C vitamīna īpašība ir tā spēja spēcināt imunitāti, īpaši rudens sezonā, taču šis vitamīns tāpat darbojas kā spēcīgs antioksidants, spējot ietekmēt arī citus veselībai būtiskus aspektus.
Kāpēc ķermenim nepieciešams C vitamīns
C vitamīns veicina leikocītu jeb balto asinsķermenīšu skaita pieaugumu, savukārt tie palīdz stiprināt imunitāti. Pētījumi apliecina, ka C vitamīns spēj ne tikai novērst saaukstēšanos, bet arī mazināt saslimšanas simptomus un veicināt ātrāku atveseļošanos gadījumā, ja tomēr gadījies saslimt. C vitamīns palīdz organismam absorbēt dzelzi un dziedēt brūces, stiprina asinsvadus, aizkavē iekaisumu rašanos un veic virkni citu veselībai nozīmīgu funkciju.
Pirmais simptoms, kas norāda uz vitamīna trūkumu, ir nepārejošs nogurums. Savukārt nopietnāka C vitamīna deficīta jeb cingas gadījumā rodas asinsvadu trauslums, kas progresējot var radīt iekšējo asiņošanu, smaganu asiņošanu, zobu un matu izkrišanu, locītavu pietūkumu un sāpes, kā arī ievērojami samazina organisma spēju pretoties vīrusu infekciju slimībām.
Jāatceras, ka vitamīnu izvēlei jābalstās uz organisma vajadzībām. Ja nepieciešams aizpildīt tikai C vitamīna trūkumu, ir piemērots monopreparāts, kurā nav nekā cita. Lai kompensētu vairāku vitamīnu un minerālvielu trūkumu, ir nepieciešams multivitamīnu komplekss. Izvēloties vitamīnus, jums vajadzētu lietot tikai tos, kas jāpapildina. Ārstam vajadzētu diagnosticēt C vitamīna un citu mikroelementu trūkumu.
Nepieciešamā C vitamīna dienas deva
Pieaugušam cilvēkam minimālā dienas deva ir 10 mg C vitamīna, savukārt ieteicamā deva laba veselības stāvokļa gadījumā sievietēm ir 75 mg, vīriešiem – 90 mg, bet grūtniecēm un zīdītājām ieteicams lietot 80-100 mg C vitamīna dienā. Par 35 mg lielāka deva ikdienā jāuzņem smēķētājiem, jo smēķējot paaugstinās brīvo radikāļu daudzums, kurus saražo cigarešu dūmi. Tāpat palielināta deva ieteicama smaga, fiziska darba darītājiem. Turpretī vīrusu infekciju gadījumos farmaceite rekomendē C vitamīna dienas devu īslaicīgi palielināt līdz 1000 mg dienā.
Jāatceras, ka pārlieku daudz un laicīgi lietojot C vitamīnu, var tikt traucēta aizkuņģa dziedzera un nieru darbība, jo organismā neizmantotais vitamīns izdalās caur nierēm, kā rezultātā var veidoties nierakmeņi.
Kā pareizi lietot C vitamīnu
Jebkurš vitamīns jālieto pareizās devās, pareizā diennakts laikā un atbilstoši ilgi. Vitāli svarīgākie vitamīni jālieto arī atbilstoši vecumam. Tā kā C vitamīna iespējami blakusefekti var būt caureja un kuņģa kairinājums, to vislabāk lietot pēc ēdienreizes vai kopā ar maltīti.
Alerģijas izpausmes pret C vitamīnu ir reti. Tas bieži notiek ar pārtikas produktiem, kuros ir C vitamīns: bērniem – pienu, olām, zemesriekstiem un kviešiem, un pusaudžiem, pieaugušajiem – riekstiem un jūras veltēm. Tieši pareiza šī vitamīna lietošana palīdzēs samazināt blakņu iespējamību. Šo vitamīnus organisms uzņem tik, cik tam ir nepieciešams, bet pārējo izvada ar urīnu. Tā kā šie vitamīni organismā neuzkrājas, tos ieteicams lietot kā uztura bagātinātājus katru dienu.
Kādās formās vislabāk lietot C vitamīnu
C vitamīns ir pieejams pulvera, tablešu, dražeju un injekciju šķīdumu veidā. Vitamīnu kompleksi, kas satur askorbīnskābi, tiek pārdoti košļājamo tablešu un pastilu veidā. Šīs formas atšķiras ar mikroelementu uzsūkšanās ātrumu organismā.
C vitamīns šķidruma un pulvera formas ātrāk nonāk asinsritē. Lietojot tabletes lēnāk, jo paiet laiks, līdz tās izšķīst kuņģa -zarnu traktā. Pulveris, kas atšķaidīts ūdenī un košļājamās pastilās, uzsūcas ātrāk nekā tabletes un dražejas.
C vitamīns kā skābe kairina iekšējo orgānu gļotādu. Putojošās formas satur palīgvielas, kas darbojas arī kā kairinātājs. Šī iemesla dēļ, piemēram, gļotāda var iekaist. Pacientiem ar kuņģa vai zarnu slimībām labāk nelietot putojošās C vitamīnu tabletes.
Kādi pārtikas produkti satur C vitamīnu
Tā kā cilvēka organisms nespēj nedz ražot, nedz uzglabāt C vitamīnu, ir svarīgi to pietiekamās devās uzņemt ar pārtikas palīdzību. Visvairāk C vitamīna satur svaigas ogas, augļi un dārzeņi. Tā kā C vitamīns ir nestabils un ūdenī šķīstošs, vislabāk produktus lietot svaigus to sezonas laikā, jo, produktus termiski apstrādājot vai ilgstoši uzglabājot, vitamīna daudzums samazinās.
Lai arī daudzi C vitamīna uzņemšanai lieto citronus un apelsīnus, ir vesela virkne produktu, kuros šī vitamīna ir daudz vairāk. Visvairāk C vitamīna satur upenes, dzērvenes, mežrožu augļi, kivi, visi citrusaugļi, paprika, Briseles kāposti, spināti, loki, dilles,puķkāposti, mango papaija un arī kartupeļi. Dienā pietiek vien ar 50 gramiem upeņu, lai tiktu nodrošināta pietiekama C vitamīna dienas deva, savukārt optimālam C vitamīna daudzumam būtu jāapēd 5-6 porcijas augļu vai dārzeņu.
Tomēr, ņemot vērā, ka visi vairāk vai mazāk esam pakļauti dažādām kaitīgām ietekmēm – pārslodzei, stresam, sezonāliem vīrusiem, vēlā rudenī, ziemā un pavasarī rekomendē lietot C vitamīnu saturošus uztura bagātinātājus. Smēķētājiem un regulārai pasīvajai smēķēšanai pakļautiem cilvēkiem uztura bagātinātāji jālieto visa gada garumā.
