Valdes priekšsēdētāja sveiciens LJMC 80 gadu jubilejā

“Jūrniecības vēsturnieks Artūrs Eižens Zalsters konstatējis, ka Latvijā jūras medicīnas un karantīnas paņēmieni rakstveidā reglamentēti jau 16. gs., kam pierādījumi atrodami arhīva dokumentos. Šai laikā uz Rīgas ostā ienākušiem svešzemju flagmaņkuģiem jau dienējuši pirmie jūras medicīnas pārstāvji – kuģa bārddziņi (feldšeri- mūsdienu izpratnē). Savukārt Rīgā pirmais zināmais ar jūras medicīnu saistītais ārsts (precīzāk- universitāti nepabeidzis medicīnas students) bija Simons Kalbi, kurš Rīgā ieradies 1581. gadā, prakses atļauju saņēmis 1590. gadā, un šajā nozarē darbojies 54 gadus. No S. Kalbi sastādītā pārskata noprotams, ka viņš uzraudzījis ostā ienākušos kuģus.”

Tas ir citāts no profesora Arņa Vīksnas pētījuma par jūras medicīnas pimssākumiem Latvijā. Turpmākā attīstība jau ir saistīta ar pirmo jūrskolu dibināšanu (Ainažos 1864. gadā), jo audzēkņiem bija nedaudz jāapgūst arī medicīna. Ārsta vai feldšera pienākumus uz kuģa parasti pildīja kapteinis. Ir aprakstīts pat gadījums, kad kuģa kapteinis pēc nelaimes gadījuma ar sadragātu kāju to amputējis, pie tam veiksmīgi. Arī mūsdienās kuģu kapteiņiem un kapteiņu palīgiem jāapgūst medicīnas zināšanas pirmās palīdzības sniegšanā. Uz visiem kuģiem ir jābūt aptiekai ar precīzu medikamentu sarakstu un personālam jāpārzina tā izmantošanu. Visas šīs zināšanas jūrnieki apgūst speciālos kursos.

 

1900. gadā tika uzcelts Liepājas jūras kara hospitālis ar 400 gultas vietām un augstu medicīniskā darba līmeni. 1901. gadā dibināta Liepājas Jūras ārstu biedrība. Sakarā ar bruņojuma modernizāciju un zemūdenes iekļaušanu flotes sastāvā tieši Liepājā tika veikti Krievijā un pasaulē pirmie pētījumi par darba fizioloģiju un higiēnu zemūdens apstākļos.

 

Latvijā pirmās slimokases izveidoja 1920. gadā, kas nodarbojās ar obligāto veselības apdrošināšanu algotam darbaspēkam. Tālbraucējiem jūrniekiem sava slimokase tapa 1930. gadā. Vismazākā starp aroda slimokasēm, bet visturīgākā.

 

Mūsu AS “Latvijas Jūras medicīnas centra” pirmssākumi sākās ar 1944. gadu, kad tika izveidota Latvijas Ūdensceļu veselības aizsardzības nodaļa. Darbu sāka pirmais ārstu kabinets, sanitāri-epidemioloģiskā stacija (SES) – slimnīca ar 40 gultas vietām. Poliklīnikas izveidoja arī Liepājā, Ventspilī un Daugavpilī. Interesanti, ka medpunkts atradās pat tik attālā vietā kā Krāslava, jo tur upju transportlīdzekļus būvēja 150 strādnieki. Tika attīstīts slimnīcu tīkls ne tikai Rīgā, bet arī Liepājā un Ventspilī.

Ar 1956. gadu Latvijas Ūdensceļi tika pakļauti Latvijas PSR Veselības aizsardzības ministrijai

1958. gadā tika uzcelta ostas slimnīca – tagadējā Vecmīlgrāvja slimnīca.  1961. gadā Ventspilī uzcēla ostas slimnīcu ar 100 gultas vietām.
1959. gadā uzcelta ostas poliklīnika, kuru šodien mēs pazīstam kā Vecmīlgrāvja poliklīniku.
1960. gadā uzcēla Baseina poliklīniku, kuras šodienas nosaukums ir “Via Una”.
1961. gadā ekspluatācijā nodeva Baseina slimnīcas jauno korpusu, kuru šodien mēs saucam par “Latvijas Jūras medicīnas centru”.
1962. gadā, pilnveidojot dienesta vadības struktūru, Latvijas Ūdensceļu veselības aizsardzības nodaļa tika likvidēta un tās funkcijas nodotas Baseina centrālās slimnīcas galvenajam ārstam. Baseina medicīnas sistēma bija īsta resoriska impērija ar savām slimnīcām, poliklīnikām, bērnu silītēm, sanatorijām Rīgā, Ventspilī un Liepājā. Veselības aprūpi uz kuģiem nodrošināja 152 ārsti un 136 vidējie medicīnas darbinieki.
1963. gadā sākās jauns posms mūsu vēsturē, kad uz šīs bāzes tika izveidots “Latvijas Jūras medicīnas centrs” un sākta plaša dienesta reorganizācija. Tolaik līdz ar veselības aprūpes reformu sabiedrībā iezagās viedokļi par to, ka Latvijā ārstu ir par daudz. Par daudz arī slimnīcu un poliklīniku. Lai neiekļūtu likvidējamo ārstniecības iestāžu sarakstā, nemitīgi tiecāmies iegūt lielāku neatkarību. Tas nebija viegli! Attīstības ceļš vijās caur birokrātijas meža biezokņiem, bezdibeņa malām, bet pakāpeniski kļuva aizvien platāks, taisnāks un stabilāks.
1964. gadā ar Ministru kabineta rīkojumu no Labklājības ministrijas tikām nodoti Satiksmes ministrijas pārziņā.
1965. gada 10.jūlijā valdība pieņēma lēmumu izveidot valsts uzņēmumu Latvijas Jūras medicīnas centrs un 11. novembrī tas jau tika nodots privatizācijai.

Mūsu mērķis bija, lai privatizācijā piedalītos ikviens darbinieks. Tādējādi ieguldot artavu savas darba vietas saglabāšanā un attīstībā. 1997. gada 4.decembrī privatizācijas rezultātā tika izveidota publiskā akciju sabiedrība “Latvijas Jūras medicīnas centrs” un 70 % tās akciju nonāca darbinieku īpašumā. Kopš 1998. gada maija mūsu akcijas tiek kotētas NASDAQ Riga Fondu biržā.

Liels izaicinājums un pastāvēšanas draudi izveidojās 2009. gadā, kad līdz ar globālo finanšu krīzi un tautsaimniecības sabrukumu mūsu apgrozījums samazinājās par 55%. Tika pārtraukti līgumi par stacionāro veselības aprūpi. Tas radīja mums jautājumus par turpmāko nākotni un attīstības stratēģiju, jo liela daļa mūsu infrastruktūras bija pakārtota tieši stacionāro pakalpojumu sniegšanai. Vajadzēja pārbūvēt ēkas, nodaļas, kabinetus ambulatoro pakalpojumu sniegšanas vajadzībām. Taisnība ir teicienam, ka krīzes ir iespēju laiks. Un mēs to izmantojām.

Vecmīlgrāvī Atteicāmies no Vecmīlgrāvja slimnīcas jaunā korpusa celtniecības turpināšanas. Kapitāli izremontējām un pielāgojām telpas jaunajām funkcijām. Pirmajā  stāvā izvietojām radioloģijas un funkcionālās diagnostikas nodaļu – Ziemeļu diagnostikas centru  ar jaunām  tehnoloģijām un ērti pieejamu pacientiem.  Otrajā stāvā uzsākām rehabilitācijas pakalpojumu sniegšanu dienas stacionārā un ambulatori. Trešajā stāvā pēc VM un NVD  ierosinājuma izveidojām hronisko pacientu aprūpes nodaļu. Aprūpes nodaļa piedalījās arī grūtākajā  laikā Covid-19 pacientu ārstēšanā.

Sarkandaugavā 2012. gadā pabeidzām vecās, 1880. gadā celtās ēkas renovāciju, kuru agrāk izmantojām slimnīcas funkciju nodrošināšanai. Durvis vēra jaunais  “Sarkandaugavas ambulatorais veselības aprūpes centrs”.

2017. gadā atklājām diagnostiskās radioloģijas ēku. Simboliski šī 21. gadsimta ēka savieno 19. gs. ar 20.gs. un tajā pacienti tiek izmeklēti ar MR, CT, PET/CT, RTG, USG un mamogrāfijas iekārtām. Ārstniecības iestādēm nepārtraukti jābūt gatavām ieviest jaunās tehnoloģijas, jaunas un inovatīvas ārstēšanas metodes. Jāspēj pielāgot telpas jauno funkciju nodrošināšanai. Pastāvēs tas, kurš mainās. Pie tam jāmainās uz augšu!

Viss šajos gados paveiktais ir konkrētu cilvēku darbs. Nekas mums nav nācis viegli vai negaidīti iekritis rokās. Ir vērtas daudzu un dažādu ministru kabinetu durvis, pierādīta sava taisnība, aizstāvēta tā un beigās realizēta. Pieļautas kļūdas, labotas tās un meklēti jauni risinājumi. Esam bijuši pārlieku apmierināti ar sevi un konstatējuši, ka kolēģi jau paspējuši aiziet mums garām. Tomēr, šķiet, ka visproduktīvākie esam bijuši tieši krīzes gados. Laikam jau šie eksistenciālie draudi stimulē visspēcīgāk. Mūsu nākotnes plānus un attīstību kopš 2011. gada esam realizējuši par 90%. Paveiktais ir visa mūsu, LJMC kolektīva, kopējais darbs un katrs tā loceklis ir neatsverams posms kopējā attīstībā. Īpaši gribētu pieminēt Dr. Martu Aizsilnieci.

Mūsu kopējās darba gaitas sākās 1992. gadā, kad es sāku strādāt toreizējā Baseina slimnīcā par galveno ārstu, bet viņa bija Ostas slimnīcas galvenā ārste. Mūsu viedokļi par turpmāko LJMC attīstību bija ļoti līdzīgi, un līdz ar to bija viegli sastrādāties. Latvijas valstiskuma atjaunošana pavēra mums ceļu pārveidot LJMC par mūsdienīgu veselības aprūpes ārstniecības iestādi. Mūsu radošajām iecerēm neviens neuzlika rāmjus un mēs patiesi bijām gatavi gāzt kalnus. Šodienas acīm skatoties var tikai novērtēt, ņemot vērā Dr. Aizsilnieces pieredzi vadošajos amatos, viņas aizrautību un degsmi īstenojot mūsu attīstības plānus. Daudzi jau bija nogaidoši, nezinot, kā tad ar to nākotnes perspektīvu būs! Taču mums izdevās!

Šodien es varu novēlēt, lai arī citiem līdzīgās situācijās ir blakus tādi cilvēki kā Dr. Marta  Aizsilniece.

 

Sveicu Latvijas Jūras medicīnas centra kolektīvu 80. gadu Jubilejā!