Kas ir SKARLATĪNA un kā to ārstē
Skarlatīna ir akūta bakteriāla infekcijas slimība, kas ir vienlīdz izplatīta visā pasaulē. Skarlatīna uzskatāma par bērnu infekcijas slimību, jo 90% gadījumos ar to slimo bērni līdz 16 gadu vecumam. Pārslimojot skarlatīnu, neveidojas imunitāte, tādēļ cilvēki ar skarlatīnu var saslimt vairāk nekā vienu reizi. Lai gan nav vakcīnas, lai novērstu skarlatīnu, ir pasākumi, ko cilvēki var darīt, lai pasargātu sevi un citus no šis infekcijas.
Ierosinātājs
A grupas beta (ß) hemolītiskais streptokoks. Tas ir bieži sastopams cilvēka patogēns visā pasaulē, kas izraisa plaša spektra slimības: no nekomplicēta faringīta (rīkles gļotādas iekaisuma) un piodermijas (strutainas ādas slimības) līdz invazīvām dzīvību apdraudošām infekcijām, kā arī tādām nopietnām nestrutainām komplikācijām kā reimatiskais drudzis un pēcstreptokoku glomerulonefrīts (nieru iekaisums, kas boja, galvenokārt, glomerulus) u.c.
Infekcijas avots un inficēšanās ceļi
Infekcijas avots ir slimnieks vai baktērijas nēsātājs. A grupas streptokoku baktērijas bieži sastopamas degunā un kaklā. Cilvēki, kuri ir inficēti izplata baktērijas, runājot, klepojot vai šķaudot. Cilvēki var inficēties:
- ieelpojot elpceļu pilienus, kas satur baktērijas;
- pieskaroties priekšmetiem vai virsmām, uz kurām atrodas inficētās personas elpceļu izdalījumi, un pēc tam pieskaroties mutei vai degunam;
- dzerot no tās pašas glāzes vai ēdot no tā paša šķīvja, kuru lietojis cilvēks, kas inficēts ar A grupas streptokoku;
- pieskaroties ar A grupas streptokoku inficēto cilvēku ādas bojājumiem vai šo bojājumu izdalījumiem;
- dažreiz ar pārtiku, kuru pagatavo inficēta persona un, kas netiek pareizi apstrādāta.
Inkubācijas periods skarlatīnai ir 1 – 12 dienas, bet vidēji 2 – 7 dienas.
Ir svarīgi zināt, ka dažiem inficētiem cilvēkiem nav simptomu un tie neizskatās slimi. Tomēr cilvēki, kuri slimo ar skarlatīnu ar simptomiem, ir daudz lipīgāki nekā tie, kuriem nav simptomu.
Slimībai raksturīga sezonalitāte un vairāk gadījumu ir sastopami ziemas un pavasara periodā.
Simptomi
Infekcijai visbiežāk tiek novērota viegla slimības gaita. Slimība sākas akūti ar paaugstinātu ķermeņa temperatūru, galvassāpēm un sāpēm kaklā. Pēc kāda laika (no dažām stundām līdz 2 – 3 dienām) parādās izsitumi, kas ir baktērijas izdalīta toksīna iedarbības rezultāts. Izsitumi ātri izplatās pa seju, kaklu, ķermeni un ekstremitātēm. Izsitumi ir izteiktāki ķermeņa dabīgajās ieloku virsmās: padusēs, cirkšņos, elkoņu ieloku virsmā. Uz sejas ir raksturīgas klīniskās pazīmes: sārti vaigi ar izsitumiem, bet rajons ap muti ir bāls, veidojot bālu trīsstūri. Pēc izsitumu pazušanas (parasti bez pigmentācijas) slimības 3. – 7. dienā sākās ādas lobīšanās (parasti lielu lēveru veidā). Raksturīga izpausme ir angīna (žāvas un mandeļu loku apsārtums), kas progresējot, iesaista procesā arī apkārtējos audus – novēro limfmezglu palielināšanos. Parasti slimība noris vieglā formā ar nelielu ķermeņa temperatūras paaugstināšanos un vieglu intoksikāciju.
Retos gadījumos baktērija var izraisīt arī smagu, dzīvībai bīstamu infekciju, kas pazīstama kā invazīva A grupas streptokoka infekcija, kas var izpausties kā bakteriēmija (baktērijas asinīs), pneimonija (plaušu karsonis), osteomielīts (kaula smadzeņu iekaisums), nekrotizējošs fascīts (fascijas iekaisums) u.c. izpausmēm. Bērniem ar citām vīrusu infekcijām, piemēram, vējbakām vai gripu, ir lielāks invazīvas infekcijas risks.
Ārstēšana
Ir iespējams ārstēt mājās (vieglu formu gadījumā), nodrošinot slimnieka izolēšanu atsevišķā istabā. Smagu formu gadījumā ir nepieciešama hospitalizācija. Ārstēšanai izmanto antibiotiku preparātus, kurus nosaka ārstējošais ārsts. Atkarībā no slimības gaitas, ārsts nosaka ārstēšanās ilgumu. Ir svarīgi rūpīgi uzraudzīt slimības gaitu, lai pamanītu invazīvas infekcijas pazīmes un laikus hospitalizētu pacientu. Smagas formas slimības risks pieaug, ja cilvēks pirms saslima ar gripu, vējbakām vai Covid-19 infekciju.
Profilakse un pretepidēmijas pasākumi
Specifiskā profilakse (vakcinācija) šai infekcijai nepastāv, bet svarīgi veikt profilaktisku vakcināciju pret infekcijām, kas paaugstina invazīvas A grupas streptokoka infekcijas risku: vējbakas, gripa, Covid-19 infekcija.
Svarīgi agrīni atklāt, izolēt un ārstēt pacientus ar skarlatīnu. Nespecifiskās profilakses nolūkā būtiski ievērot roku un klepošanas/šķaudīšanas higiēnu, kā arī svarīgi veikt telpu mitro uzkopšanu, koplietošanas priekšmetu dezinfekciju ar sadzīves dezinfekcijas līdzekļiem, un telpu vēdināšanu. Slimniekam jāpiešķir atsevišķi trauki un individuālas uzkopšanas priekšmeti. Slimnieks nav ieteicams pagatavot pārtiku citiem cilvēkiem.. Izolācijas laikā svarīgi nepieņemt viesus, izvairīties no tuva kontakta ar citiem cilvēkiem, bet ja tas ir īpaši nepieciešams lietot medicīnisku sejas masku.
AVOTS: SPKC
Neatliec veselību! Piesakies konsultācijai un uzlabo savu dzīves kvalitāti!
- Tālrunis pierakstam: 67 889 000 AS “Latvijas Jūras medicīnas centrs”
- Sūtīt ziņu: savac@ljmc.lv Profesionalitāte un individuāla pieeja
- ljmc.lv
- Adrese: Patversmes iela 27, Rīga, LV-1005