7 jautājumi LJMC ģimenes ārstam
J: Cik ilgi jūs strādājat kā ģimenes ārsts?
A: 10 gadi.
J: Cik jums ir reģistrēto pacientu?
A: 1753.
J: Statistiski, vai biežāk ģimenes ārstu apmeklē sievietes vai vīrieši?
A: Vairāk apmeklē sievietes.
J: Kāds ir optimālais pacientu skaits dienā, lai dakteris un viena medmāsa varētu tikt galā?
A: Līdz 15.
J: Ar ko pacientam rēķināties pirms doties uz vizīti pie ģimenes ārsta?
A: Iedzīvotāji tiek aicināti pirms došanās saņemt veselības aprūpes pakalpojumu sazināties ar ārstniecības iestādi par pakalpojuma saņemšanas kārtību. Zvanot vai sūtot e-pastu, jānorāda nepieciešamais pakalpojums, pieejamais nosūtījumus (papīra formātā vai E-veselības portālā) un jāinformē par savām sūdzībām. Ārstniecības iestāde, izvērtējot pacienta stāvokli, pieņems lēmumu vai sniegt pakalpojumu klātienē, vai nodrošināt attālinātu konsultāciju, vai pakalpojuma saņemšanu atlikt uz vēlāku laiku. Ja pacientam tiek noteikta klātienes vizīte, tad precīzi jāierodas norādītajā laikā, tādējādi izvairoties no saskarsmes ar citiem pacientiem, piemēram, uzgaidāmajās telpās.
J: Rudenī parasti aktivizējas gripa un vīrusi. Kādas ir pazīmes, kas liecina par saslimšanu?
A: Pirmais slimības simptoms bieži ir deguna sausums vai kairinājums. Dažu stundu laikā sākas stipras, ūdeņainas iesnas, aizlikts deguns un šķaudīšana. Bieži simptomi ir arī iekaisusi vai kairināta rīkle, nespēks, galvassāpes, klepus un aizkaitināmība. Zīdaiņiem un pirmsskolas vecuma bērniem biežāk iespējama paaugstināta temperatūra, kas var būt pat virs 38 °C. Pārējiem cilvēkiem drudža parasti nav vai ir nedaudz paaugstināta temperatūra. Aizlikts deguns parasti traucē gulēt un neļauj sajust smaržu un ēdiena garšu.
J: Ko jūs ieteiktu cilvēkiem darīt, lai izvairītos no dažādām vīrusu saslimšanām un gripas?
Viens no efektīvākajiem veidiem kā izvairīties no gripas ir vakcinēties. Gripas vakcīna katru gadu tiek izstrādāta no jauna, jo katrā sezonā dominē citi gripas vīrusu veidi. Gripas vakcīna nodrošina aizsardzību un samazina saslimšanas iespēju līdz pat 90%.
Protams, svarīgi ir regulāri mazgāt rokas, jo gripas, un citi vīrusi spēj strauji vairoties. Pieskaroties priekšmetiem, ko skarušas vīrusa daļiņas, ir pavisam viegli pārnest vīrusus organismā. Būtiski arī pēc iespējas mazāk pieskarties acīm, degunam un mutei.
Ieteicams arī lietot pietiekami daudz šķidruma, kā arī veltīt laiku fiziskajām aktivitātēm, tādējādi veicinot organisma imūnsistēmas reakciju un organisma spēju cīnīties ar dažādām slimībām.
Profilaktiski ieteicams arī ievērot veselīgu uzturu, kā arī uzņemt probiotikas, jeb labās baktērijas, kas palīdz ķermeni saglabāt veselu un pasargā to no bīstamajām baktērijām.
