Datortomogrāfija (CT)
Datortomogrāfiju izmanto kopš 1988. gada – trīsdesmit gadu laikā tā ir ieguvusi lielu popularitāti. Pateicoties skenēšanas kvalitātei, šis izmeklējums ļauj ārstiem precīzi noteikt ķirurģiskas vai terapeitiskas patoloģijas klātbūtni, prognozēt turpmāko slimības gaitu un izstrādāt visefektīvāko ārstēšanas taktiku. Šī ir neinvazīva metode, kas ļauj noteikt jebkura iekšējā orgāna stāvokli.
CT ir viena no informatīvākajām diagnostikas metodēm, kas sastāv no audu slāņa skenēšanas, izmantojot rentgena pārraidi. Pēc datorapstrādes ārsts saņem pārbaudītā orgāna šķērsgriezuma attēlu sēriju, redzot patoloģiskā fokusa fotogrāfijas un trīsdimensiju attēlu, lai vizuāli parādītu esošos traucējumus.
Neskatoties uz rentgenstaru izmantošanu, CT ir droša procedūra. Salīdzinot ar parasto radiogrāfiju, mūsdienu tomogrāfos starojuma deva ir minimāla. Tāpēc CT var veikt vairākas reizes, nenodarot būtisku kaitējumu veselībai.
CT rezultāti pēc pārbaudes tiek izsniegti pacientam. Materiālu var uzglabāt digitālā vai drukātā formātā. Bet jebkurā gadījumā šī informācija būs vissvarīgākā ārstējošajam ārstam.
Salīdzinot magnētisko rezonansi ar datortomogrāfiju
Magnētiskā rezonanse un datortomogrāfija ir divas diagnostikas metodes, kas iet roku rokā. Daudzi speciālisti dod priekšroku vienlaicīgi izmantot abas šīs diagnostikas metodes. Katra no tām papildina viena otru.
Abas metodes ir mūsdienīgas un ļoti informatīvas. Tomēr starp tām ir būtiska atšķirība. Datortomogrāfija ļauj iegūt visprecīzāko informāciju par orgāna struktūru un vismazākajām izmaiņām tajā. Magnētiskā rezonanse labāk izpēta konkrētu audu sastāva ķīmiskās īpašības. Metodes izvēle ir atkarīga izmeklējuma mērķa.
CT priekšrocības salīdzinājumā ar citām uz aparatūru balstītām izmeklēšanas metodēm;
- visaugstākais izmeklējuma informācijas saturs;
- nav ierobežojumu attiecībā uz pētāmās teritorijas lokalizāciju (jūs varat izpētīt jebkuru orgānu un jebkurus audus, ieskaitot mīkstus, uz kuriem neattiecas parastā radiogrāfija);
- CT neietekmē implantēto dzīvību atbalstošo elektronisko ierīču (insulīna sūkņi, elektrokardiostimulatori) darbību;
- liels skenēšanas ātrums;
- relatīvā drošība (rentgena stari neuzkrājas pacienta ķermenī);
- spēja iegūt augstas kvalitātes attēlus ar augstu izšķirtspēju;
- ķermenī nav slēgtu zonu tomogrāfam (stari iet caur visiem audiem).
Datortomogrāfijas veidi
Starp visplašāk praktizētajām:
Smadzeņu datortomogrāfija atklāj patoloģiskus procesus smadzeņu membrānās un asinsvados, gandrīz precīzi nosaka iekaisuma avotu.
Plaušu CT ļauj novērtēt orgāna stāvokli, tā asinsvadu sistēmu, apstiprināt jebkuru patoloģisko procesu klātbūtni.
Vēdera dobuma CT skenē orgānus, kas saistīti ar kuņģa un zarnu traktu, kā arī tos, kas atrodas aiz vēderplēves. Tas palīdz identificēt patoloģiska rakstura izmaiņas, noteikt, no kurienes rodas iekaisums, cik plašā zonā un cik lielā mērā tas ir attīstījies.
Nieru CT pēta šo konkrēto orgānu, novērtējot tā stāvokli, identificējot iespējamās patoloģijas.
Krūškurvja CT ietver – ribas, mugurkaula krūšu daļu, plaušas, bronhus. Tiek skenēta arī traheja, sirds, barības vada krūšu daļa un limfmezgli, kas atrodas orgānu tuvumā.
Mugurkaula datortomogrāfija – pārbauda visu mugurkaulu vai dažas tā daļas.
Datortomogrāfija ar kontrastvielu
Kontrasts paplašina CT iespējas un, ja nepieciešams, ļauj detalizētāk izmeklēt pētāmo apgabalu. Ar šīs procedūras palīdzību tiek atklāts ne tikai ķermeņa patoloģiskais fokuss, bet arī tā atrašanās vieta, kontūras, struktūra, asinis un limfātisko trauku struktūra.
Pateicoties absorbējošajām rentgenstaru īpašībām, kontrastviela uzlabo attēlu – palielina tā informācijas saturu un līdz ar to arī diagnozes precizitāti. Kontrastvielu izmantošana ir īpaši svarīga asinsvadu izpētei un onkoloģisko veidojumu noteikšanai.
Ir dažādas kontrastvielu klasifikācijas. Katrā konkrētā gadījumā ārsts to izvēlas individuāli, atkarībā no ievadīšanas metodes un pētāmās zonas. Visbiežāk tiek izmantoti jodu saturošas kontrastvielas. Tomēr šis līdzekli neizmanto personām, kurām ir alerģija pret jodu un jūras veltēm.
Sagatavošanās datortomogrāfijas izmeklējumam
Nav nepieciešams sagatavoties galvas, plaušu un ekstremitāšu pārbaudēm. Pārbaudot vēdera dobuma orgānus, gremošanas traktu, uz izmeklējumu jāierodas tukšā dūšā, dienu pirms procedūras nelietot produktus, kas rada vēdera pūšanos. Ja nepieciešams, iepriekš lietojiet zāles, kas samazina gāzu veidošanos.
Tieši pirms pārbaudes nepieciešams noņemt visas rotaslietas, aksesuārus un ierīces.
Procedūra ilgst 15- 40 minūtes. Tās laikā pacientam mierīgi jāguļ.
Pati procedūra ir absolūti nesāpīga. Kontrastvielas injicēšanas laikā var rasties diskomforts: siltuma sajūta ķermenī, diskomforts injekcijas vietā, metāla garša mutē. Šādai iedarbībai nav nepieciešama ārstēšana, un tā dažu minūšu laikā izzūd pati. Dažos gadījumos ir balsenes pietūkums un apgrūtināta elpošana, nātrene. Tad, lai izvairītos no anafilaktiskā šoka attīstības, ir nepieciešama zāļu terapija.