Sirds stāvokļa diagnostika – EKG
Arvien vairāk cilvēku pasaulē cieš no sirds un asinsvadu slimībām. Pie kardiologa vēršas ne tikai pusmūža un vecāka gadagājuma cilvēki, bet arī jauni pacienti. Dažas sirds slimības norit gandrīz bez simptomiem, ir arī acīmredzami sirds patoloģijas simptomi. Taču bieži vien mēs nesteidzamies apmeklēt ārstu, kardiologa vizīti aizstājot ar Validola tableti.
Līdz ar modernāku ierīču parādīšanos daudzas pētījumu metodes zaudē savu nozīmi, taču tas neattiecas uz elektrokardiogrāfiju (EKG). Pat ar attēlveidošanas metožu parādīšanos (ehokardiogrāfija, CT, MRI, u.c.) EKG gadu desmitiem joprojām ir visizplatītākā, ļoti informatīvā un dažviet vienīgā pieejamā sirds izmeklēšanas metode. Turklāt tā pastāvēšanas gadsimta laikā ne pati ierīce, ne tās lietošanas metode nav būtiski mainījusies.
Elektrokardiogrāfija ir sirds elektriskās aktivitātes izmeklējums. EKG ir neinvazīva diagnostikas procedūra, kas tiek veikta, izmantojot sensorus, kas piestiprināti pie pacienta krūtīm, kājām un rokām, un kuras laikā tiek reģistrēti bioelektriskie potenciāli. Rezultāti tiek ierakstīti uz īpašas lentes vai digitālā formā. Dokumentu ar pētījuma rezultātiem sauc par elektrokardiogrammu. EKG ir diagnostikas minimums, kas veido pamatu sirds izmeklēšanai un ārstēšanai.
Izmeklējuma nozīme
Elektrokardiogrāfija ir unikāla izmeklēšanas metode, kas palīdz noteikt diagnozi vai kļūst par sākuma punktu pacienta turpmākās izmeklēšanas plāna sastādīšanai. Jebkurā gadījumā – jebkuras sirds slimības diagnostika un ārstēšana sākas ar EKG. EKG ir absolūti droša un nesāpīga izmeklēšanas metode visu vecumu cilvēkiem; parastajai elektrokardiogrāfijai nav īpašu kontrindikāciju. Izmeklējums aizņem 5-10 minūtes, tam nav nepieciešama īpaša sagatavošanās.
Profilaktiskos nolūkos EKG tiek noteikta:
- cilvēkiem ar paaugstinātu asinsspiedienu;
- ar asinsvadu aterosklerozi;
- aptaukošanās gadījumā;
- ar hiperholesterinēmiju (paaugstināts holesterīna līmenis asinīs);
- pēc dažām infekcijas slimībām (tonsilīts utt.);
- ar endokrīnās un nervu sistēmas slimībām;
- cilvēki vecāki par 40 gadiem un cilvēki, kas pakļauti stresam;
- ar reimatoloģiskām slimībām;
- cilvēki ar profesionāliem riskiem un bīstamību, lai novērtētu viņu veselības stāvokli (piloti, jūrnieki, sportisti, autovadītāji, u.c.).
Ārkārtas gadījumos:
- ar sāpēm vai diskomfortu aiz krūšu kaula vai krūtīs;
- smaga elpas trūkuma gadījumā;
- ar ilgstošām stiprām sāpēm vēderā (īpaši augšējā daļā);
- pastāvīga asinsspiediena paaugstināšanās gadījumā;
- kad rodas neizskaidrojams vājums;
- ar samaņas zudumu;
- ar krūškurvja traumu (lai izslēgtu sirds bojājumus);
- laikā vai pēc sirds ritma izmaiņām;
- ar sāpēm krūšu mugurkaulā un mugurā (īpaši kreisajā pusē);
- ar smagām sāpēm kaklā un apakšžoklī.
Galvenā EKG priekšrocība ir tā, ka pētījumu var veikt ārpus slimnīcas. Lielākā daļa ātrās palīdzības automašīnas ir aprīkotas ar elektrokardiogrāfiem. Tas ļauj ārstam atklāt miokarda infarktu pacienta mājās tā pašā sākumā, kad sirds muskuļa bojājumi tikai sākas un ir daļēji atgriezeniski. Ārstēšana šādos gadījumos sākas pat pacienta transportēšanas laikā uz slimnīcu. Gadījumos, kad ātrā palīdzības automašīna nav aprīkota ar šo ierīci un ātrās palīdzības ārsts nespēj veikt izmeklējumu, pirmā diagnostikas metode medicīnas iestādes neatliekamās palīdzības telpā būs EKG.
Normāla pieauguša cilvēka elektrokardiogramma
Pareizi “nolasīt” grafisko attēlu pašam pacientam, bez atbilstošām zināšanām, nav iespējams (un nav nepieciešams), tomēr jūs variet gūt vispārēju informāciju par izmeklējuma galvenajiem parametriem:
| Indekss | Norma | Apraksts |
| Ventrikulārais QRS komplekss | 0,06 – 0,1 sekundes | atspoguļo kambaru depolarizāciju |
| P vilnis | 0,07 “- 0,12” | parāda priekškambaru ierosmi |
| Q vilnis | 0,04 “ | parāda to procesu pabeigšanu, kas tiek veikti kambaros |
| T vilnis | 0,12 “- 0,28” | raksturo sirds kambaru atjaunošanas procesus pēc to saraušanās |
| PQ intervāls | 0,12 “- 0,2” | parāda impulsu ceļojuma laiku caur ātrijiem līdz sirds kambaru sienu vidējam slānim |
| Sirdsdarbības ātrums | 60–90 sitieni minūtē | parāda sirds muskuļa kontrakciju ritmu |
Mūsdienu kardioloģijā izšķir šādus šo pataloģiju veidus:
Sinus – visizplatītākā un visveiksmīgākā diagnoze (ja kardiogrammā nav citu zīmju). Sinusa ritms liecina par orgāna labu darbību ar vadošās sistēmas un sinusa mezgla vispārējo veselību. Citi ieraksti norāda novirzes.
Sinusa aritmija – parasti tā ir bērniem un jauniešiem. Šāds ritms norāda uz izeju no sinusa mezgla fizioloģisko traucējumu dēļ. Tāpēc cilvēkiem, sākot no pusmūža, ar šādu diagnozi sistemātiski jāapmeklē kardiologs, kas novērsīs nopietnu slimību attīstību. Tas īpaši attiecas uz tām personām, kurām ir nosliece uz sirds slimību attīstību vai kurām nesen ir bijusi infekcijas slimība.
Sinusa bradikardija – ar šo patoloģiju rodas sirds ritmiska kontrakcija, kuras biežums ir aptuveni 50 sitieni. Parasti šis stāvoklis rodas miega laikā. Dienas laikā šis ritms ir raksturīgs profesionāliem sportistiem. Sistemātiska stresa dēļ sirds un asinsvadu sistēma uz EKG uzrāda nedaudz atšķirīgus rezultātus nekā citiem cilvēkiem. Ja starp kontrakcijām ir ievērojamas pauzes, pacientam nepieciešams elektrokardiostimulators.
Ekstrasistolija – tā ietver ritma defektu, kurā sirds muskuļa ārkārtas kontrakcijas notiek ārpus sinusa mezgla. Pēc tam tiek novērota kompensējoša pauze. Ar šo patoloģiju pacienti sūdzas par nevienmērīgu, haotisku, ātru vai lēnu sirdsdarbības ātrumu. Dažos gadījumos pacientam var būt ievērojamas sirdsdarbības pauzes. Arī tirpšana un nepatīkama trīce krūšu rajonā ir iespējama.
Sinusa tahikardija – sirds sitas biežāk par 90 sitieniem minūtē. Tā var būt divu veidu: fiziska un patogēna. Pirmā rodas uz jebkādu fizisku vai emocionālu neveiksmju fona un ātri pāriet miera stāvoklī. Otrā – var parādīties neatkarīgi no aktivitātes vai stresa, darbojoties kā sekas infekcijām, anēmijai, liela asiņu daudzuma zudumam, augstai temperatūrai, utt.
Paroksizmāla tahikardija – to raksturo ātras sirdsdarbības parādīšanās, un tā var ilgt no pāris minūtēm līdz vairākām dienām. Pulss var palielināties līdz 250 sitieniem. Šo patoloģiju ārstē ar piemērotiem medikamentiem.
WPW sindroms – šī ir iedzimta slimība, kas sastāv no patoloģisku vadīšanas ceļu esamības miokardā. Ja šī patoloģija izraisa aritmiskas lēkmes, tad ir nepieciešama ārstēšana un smagākos gadījumos ķirurģiska iejaukšanās.
CLC – simptomātiski līdzīga iepriekšējā tipa patoloģijai. Agrīnu ventrikulāru ierosmi izraisa papildu nervu saišķis. Šim sindromam visbiežāk ir iedzimts raksturs, un tas izpaužas kā paātrināta sirdsdarbība, kas noteikta EKG intervālu veidā starp zobiem. Priekškambaru fibrilācija. Šī slimība pacientam var izpausties pastāvīgi vai paroksizmāli. Šajā gadījumā priekškambaru plandīšanās notiek ar izteiktu smagumu.
Gatavošanās EKG
Īpaša sagatavošanās EKG nav nepieciešama. Tomēr pirms elektrokardiogrāfijas veikšanas ir jāinformē ārsts par lietotajām zālēm, jo to iedarbība var ietekmēt pētījuma rezultātus.
EKG drošība
EKG ir pilnīgi droša procedūra. To var droši veikt bērniem, grūtniecēm un barojošām mātēm.
- Pat ja nav sūdzību, ieteicams katru gadu veikt EKG ikvienam, īpaši cilvēkiem, kas vecāki par 40 gadiem. Tas bieži palīdz diagnosticēt asimptomātiskas sirds slimības. Sirds visu mūžu darbojas nenogurstoši. Rūpējieties par šo apbrīnojamo orgānu, negaidot tā sūdzības!
Ārsta konsultāciju jūs variet pieteikt zvanot pa tālruni 67889000 vai aizpildot elektronisko pieteikuma formu – http://ljmc.lv/pakalpojum/diagnostika/
