Viss par asinsspiedienu…

Asinsspiediens ir svarīgs rādītājs ne tikai sirds un asinsvadu sistēmas, bet visa organisma darbībai. Nozīmīgas spiediena novirzes no normas uz augšu vai uz leju var izraisīt patoloģijas ar sirdi, nervu sistēmu, asinsvadiem un var izraisīt sirdslēkmi vai insultu.

Kas ir asinsspiediens? Tas ir asins spiediens, ko sirds “sūknis” pumpē. Tas atspoguļo sirds darba rezultātus – tās kontrakcijas un relaksāciju, parāda spēku un spiedienu, ar kuru sirds piegādā asinis svarīgiem orgāniem.

Asinsspiediens tieši atkarīgs no vecuma, no sirds spējām, no asiņu daudzuma, ko sirds spēj “pumpēt” minūtes laikā, kā arī no ārējiem faktoriem. Tie ietver stresu, fizisko aktivitāšu līmeni, uzturu, kofeīnu saturošu dzērienu (tējas, kafijas, enerģijas dzērienu) vai alkohola dzeršanu. Asinsspiediens ir atkarīgs arī no diennakts laika, kā arī tas parasti samazinās naktī.

 

Augšējais un apakšējais asinsspiediens – ko tas nozīmē

Mērot asinsspiedienu cilvēkam, tiek reģistrēti divi rādītāji:

Augšējais rādītājs (vai sistoliskais spiediens) ir asinsvadu sieniņu pretestības spēks asins plūsmai sirds muskuļa maksimālās saspiešanas brīdī;

Apakšējais rādītājs (vai diastoliskais spiediens) ir asins spiediens uz artēriju sienām, kad sirds ir pilnībā atslābināta.

Tādējādi veselam cilvēkam tiek uzskatīts par tipisku 110/70 vai 120/80 mm Hg spiedienu, kur 110 (120) ir augšējā asinsspiediena rādītājs, bet 70 (80) ir apakšējais rādītājs.

 

Augsts asinsspiediens

Asinsspiediens tiek uzskatīts par paaugstinātu 135/85 – 139/89. Ja šis skaitlis sasniedz 140/90, tad mēs jau varam runāt par hipertensiju.

Augsts asinsspiediens ir ļoti bīstams stāvoklis. Spiediena pieaugums uz katriem 10 mm Hg. Art. par trešdaļu palielina sirds un asinsvadu slimību attīstības risku. Cilvēkiem ar paaugstinātu asinsspiedienu ir 7 reizes lielāka iespējamība saslimt ar insultu, 4 reizes biežāk – koronāro sirds slimību, 2 reizes biežāk – kāju trauku bojājumiem. Turklāt hipertensija var izraisīt neskaidru redzi un nelabvēlīgi ietekmēt nieru darbību.

Augsta asinsspiediena simptomi:

• Reibonis, troksnis ausīs;
• karstuma sajūta uz sejas, sejas ādas apsārtums;
• galvassāpes;
• trauksme, bezmiegs, nervozitāte;
• paaugstināta svīšana, elpas trūkums (bieži pat miera stāvoklī), pirkstu nejutīgums, zema temperatūra ekstremitātēs un kāju un roku pietūkums;
• nogurums, hronisks nogurums un enerģijas zudums;
• sāpes sirds rajonā, aritmijas;
• slikta dūša.

 

Zems asinsspiediens

Hipotensija ir asinsspiediena pazemināšanās līdz 100/60 – 110/70. Zems asinsspiediens var būt arī bīstams un var pasliktināt cilvēka veselību. Tomēr labā ziņa ir tā, ka hipotensija nav tik izplatīta kā hipertensija. Ja aptuveni 40% iedzīvotāju ir pakļauti hipertensijai, tad tikai 4% cieš no zema asinsspiediena.

Zema un zema asinsspiediena simptomi:

• Vājums, nogurums, letarģija;
• reibonis, galvassāpes, neskaidra redze, troksnis ausīs;
• bāla āda, pastiprināta svīšana, aukstas kājas un rokas;
• atmiņas pasliktināšanās, zūd koncentrēšanās spējas, nervozitāte;
• sāpes sirdī, elpas trūkums, bieža slikta dūša.

 

Normāls asinsspiediens (miera stāvoklī) ir:

Bērniem – 100-115 līdz 70-80 mm Hg. Art.

pieaugušajam – 120-135 par 75-85 mm Hg. Art.

vecāka gadagājuma cilvēkiem – 140-155 par 80-85 mm Hg. Art.

impulsa spiediens – 30-40 mm Hg. Art.

Šeit ir tabula, kurā parādīts normāls asinsspiediens atkarībā no personas vecuma un dzimuma:

 

Ar vecumu saistītas asinsspiediena izmaiņas lielākoties ir saistītas ar asinsvadu stāvokli. Tādējādi jaundzimušajam bērnam asinsvadu tonuss joprojām ir diezgan zems, jo tie joprojām attīstās, tāpēc spiediens ir zems, un laika gaitā tas nepārtraukti pieaug.

Pusaudžiem asinsspiediena lēciens ir saistīts ar hormonālām izmaiņām organismā.

Pieaugušajiem gadu gaitā spiediens paaugstinās, un vecumā sāk samazināties, kas ir saistīts ar asinsvadu elastības un izturības zudumu.

Asinsspiediena paaugstināšanās pieaugušajiem visbiežāk ir saistīta ar asinsvadu aizsērēšanu.

Sportistiem zems asinsspiediens var būt normāls, jo viņu ķermenis pielāgojas pastāvīgām fiziskām aktivitātēm, bet pieaugums var notikt ar vienu fizisku pārslodzi, pēc kura asinsspiediens atkal samazinās.

 

Kā patstāvīgi kontrolēt spiedienu mājās

Lai to izdarītu, aptiekā jāiegādājas elektroniska ierīce asinsspiediena mērīšanai – tonometrs.

Pirms asinsspiediena mērīšanas procedūras vismaz stundu iepriekš nevajadzētu smēķēt,  lietot kafiju, atturēties no fiziskām aktivitātēm.

Elektroniskā tonometra lietošana ir pavisam vienkārša:

1. Apsēdieties uz ērta krēsla un atslābināties;
2. Atbrīvojiet kreiso roku no drēbēm, novietojiet to uz līdzenas virsmas (dīvāna roku balsta vai galda);
3. Cieši un vienmērīgi, bez sagrozījumiem, tonometra manšeti novietojiet uz rokas 5-7 centimetrus virs elkoņa;
4. Mērīšanas laikā nekustieties un nerunājiet;
5. Ieslēdziet ierīci, pagaidiet, līdz mērījumi ir pabeigti un ekrānā tiek parādīti augšējā un apakšējā spiediena indikatori;
6. Pārbaudiet iegūtos rezultātus ar tabulā iekļautajiem datiem atbilstoši savam dzimumam un vecumam.

Asinsspiediena rādījumi ir ļoti svarīgi, tie parāda asinsvadu stāvokli un orgānu asins piegādes līmeni. Ikvienam būtu jāzina, kāds asinsspiediens cilvēkam vajadzētu būt noteiktā vecumā, un jāveic visi nepieciešamie pasākumi, lai uzturētu pietiekamu asinsvadu tonusu un elastību.

Hroniska hipertensija vai hipotensija ir vienlīdz bīstama jebkurā vecumā, tāpēc, regulāras asinsspiedienu novirzes no vecuma normas nav normālas, ir jāmeklē medicīniskā palīdzība.

 

Kā uzturēt normālu asinsspiedienu?

• Ieplānojiet vairāk fizisko aktivitāšu katru dienu;
• dodiet priekšroku pārtikai, kas bagātināta ar vitamīniem un minerālvielām;
• atteikties no sliktiem ieradumiem;
• izvairieties no stresa;
• jāvelta pietiekami daudz laika miegam;