Kas ir hipersomnija
Bieži vien tiek runāts par to, ka cilvēkam ir nepieciešams labs miegs. Bet vai tas nozīmē, ka jo vairāk gulēsi, jo veselīgāks būsi? Izrādās, ka nē. Turklāt, dažos gadījumos pārāk ilgs miegs, vairāk nekā 9 stundas, tiek uzskatīts par patoloģiju, ko medicīnā sauc par hipersomniju.
Cik daudz cilvēkam vajadzētu gulēt?
Miega daudzums ir ļoti individuāls jēdziens. Kādam cilvēkam vajadzīgas 6 stundas, lai nākamajā dienā viņš justos enerģisks, bet citiem – vismaz 8 stundas miega naktī. Ķermenim nepieciešamais miega laiks ir atkarīgs arī no vecuma: bērniem ir jāguļ ilgāk, bet vecākiem cilvēkiem ir nepieciešams mazāk laika. Ir arī daži vidējie rādītāji, kurus uzskata par normu: bērni līdz 5 gadu vecumam – 13-15 stundas;bērni no 5 līdz 12 gadiem – 10-13 stundas;pusaudžiem līdz 18 gadu vecumam – 8,5-10 stundas;pieaugušie līdz 45 gadu vecumam – 7–8,5 stundas;pēc 45 gadiem – 6-8 stundas.
Ja arī pēc 8+ stundu ilga miega joprojām jūties noguris un miegains, tad tas norāda uz hipersomniju.
Ilga miega cēloņi
Kāpēc jūs vēlaties gulēt visu laiku? Un kāpēc ilgs miegs nedod atpūtu? Šīs parādības cēloņi var būt psihofizioloģiski un patoloģiski. Pirmajā gadījumā ilgu miegu var izraisīt: · spēcīgs un ilgstošs fiziskais un garīgais pārmērīgais darbs;· pastāvīgs miega trūkums;· grūta pieredze, psiholoģiska un fiziska trauma.Patoloģisks ilgs nakts miegs norāda uz ķermeņa darbības traucējumiem, piemēram: · neveiksmīga miega un nomoda ritmu regulēšana, par ko atbild centrālā nervu sistēma;· problēmas ar sirdi un asinsvadiem;· miega patoloģijas, piemēram, apnoja – elpas aizturēšana miega laikā;· endokrīnās patoloģijas;· psihiski traucējumi;· dažu zāļu blakusparādības. Ilgstošam nakts miegam var būt arī psiholoģiski cēloņi. Daži cilvēki emocionālu satricinājumu laikā cenšas risināt problēmu ēdot. Savukārt, citi – guļot. Ja nevar noteikt ilga nakts miega nepieciešamību, tiek runāts par idiopātisku hipersomniju.
Kā izpaužas idiopātiska hipersomnija
Šo patoloģiju sauc par neiroloģiskiem traucējumiem. Tas izpaužas faktā, ka pat pēc ilga nakts miega cilvēks pieceļas nemierīgs. Viņš pamostas ar grūtībām, viņš jūtas nomākts, vājš un pastāvīgi vēlas gulēt. Dažos gadījumos persona, kas cieš no hipersomnijas, dienas laikā var pēkšņi aizmigt, un tas var notikt jebkur, ieskaitot braukšanu, kas ir īpaši bīstami. Citas hipersomnijas pazīmes ir: · galvassāpes, migrēna;· pastāvīga apātija;· depresija;· redzes traucējumi, krampji. Ilgstošs miegs, pēc kura nav atpūtas sajūtas, nav norma. Tas ir vai nu somatiskas vai garīgas slimības izpausme, vai arī ķermeņa reakcija uz pārmērīgu darbu, miega trūkumu, psiholoģiskām problēmām vai idiopātisku hipersomniju. Pirmajos divos gadījumos, guļot, ķermenis pasargā sevi no negatīvām sekām.
Mūsdienās šī stāvokļa labošanai tiek izmantotas dažādas zāles, kas ietekmē centrālo nervu sistēmu, taču tos var nozīmēt tikai ārsts.
